sestdiena, 2011. gada 26. marts

Eiropa februārī

Jau rakstīju par iespējām Eiropā janvārī, šajā rakstā palūkošu, ko var atrast mēnesi vēlāk.

Protams, arī auksts un tāds ne īpaši patīkams mēnesis. Eiropā vismaz. Dienvidu puslodes zemēs velk uz rudens pusi, bet nu arī - kas kurā klimatiskajā zonā ir "rudens".

Tātad - Eiropa.
Jaunais gads sagaidīts, mazliet atelpa un šur tur tusiņi var turpināties. Un pārsvarā arī par festiņiem šeit.
Daži krāsainākie un slavenākie -
Itālijā, Venēcijas karnevāls - kad tiek svinēta ziemas aiziešana un pavasara atnākšana. Uzskata, ka oficiāli pirmo reizi šie svētki svinēti jau 1296. gadā un to esot atzinis Republikas Senāts.

Kāds cits itālijas festiņš ir Viareggio. Parādes uz platformām, arī maskas, lelles. Protams, arīdzan uguņošana. Īsta itāļu atmosfēra.


Beļģija. Savdabīgs karnevāls, saukts par Binche karnevālu. Binche ir maza apdzīvota vieta, samērā netālu no Briseles. Tā ilgums ir ... 7 nedēļas ar kulmināciju trīs dienas pirms gavēņa sākuma.

Francija
Nicas karnevāls. Ja nu sanāk februārī būt Nicā, tad var "uzrauties" uz pamatīgu, bet idejiski līdzīgu pasākumu kā iepriekš aprakstītie. Tikpat sena vēsture kā Venēcijas karnevālam - vecākās liecības - 1294. gads. Tā ilgums ir 3 nedēļas.


Vācija. Ķelnes un Minhenes festiņi. Abi esot šausmīgi trakulīgi.


Spānijā Sitges pilsētā ir La Tamborrada jeb bungu festivāls...
Bet esot arī tāds Svētā Sebastiana festiņš...

Var jau gadīties, ka līdzīgi festiņi var notikt arī citās šo valstu pilsētās - līdzīgi kā atbalsojot tos galvenos festiņus.

Austrijā, Vīnē - tur norisinās operas svētki. Dārgi un eleganti.
===

Visnotaļ patīkami laikapstākļi ir Spānijā, Vidusjūras piekrastē, kā galvenās aplūkot cienīgas pilsētas var izdalīt Andalūzijas mauru (arābu, kas kādreiz dzīvojuši Pireneju pussalā) pilsētas - Seviļu, Kordovu, Granadu,

kur dienas ir siltas un naktis pavēsas, bet ne pārāk. Madridē kontinentalitātes ietekmē būs auksts, savukārt Spānijas ziemeļos - mitrs un lietains.

Offtopikam par šīm Spānijas pilsētām - vēstures ieskats - Spāņu reconcista notika apmēram šitā -


Itālijā ir vērts aizlidot uz Romu un tad doties uz dienvidiem; aplūkot Pompejus, Neapoli, līdz pat Sicīlijai. Pie tam sevišķi skaista ceļojuma veikšanai ir vērts no Neapoles doties uz Sorento, veltīt kādu dienu Kapri salas aplūkošanai un tad pa ceļu nr SS163 doties uz Salerno.

Fotogrāfijā Amalfi pilsētiņa.

Ja gribās kādu mistisku pieskārienu, tad jādodas uz miglaino Venēciju. Būs gan tomēr mitrs un vēss, toties ne vēsts no tūristiem, kluss un mierīgs.

Grieķijā būs auksts un mitrs. Kalnainajos apgabalos sniegains. Cenas zemas, bet tur, kur kāds festivāls, tur samērā vidējas.

Rumānija ir lieliska priekš slēpošanas. Tāpat arīdzan Slovākija, Slovēnija, Austrija. Pie tam Rumānijas populārākā slēpošanas vieta esot Poiana Brasov.



Kopumā ņemot - Eiropa februārī der tikai vai nu festoties siltajās zemēs, vai arī slēpošanai.

ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Mans pirmais starptautiskais stops. Vēsture

Mani te mazliet forsē publicēt kādus savus stopstāstus. Šis tas atrodams arīdzan iekš draugiem, ceļojumu sadaļas, bet, kāpēc ne - varētu apkopot palēnām tos arī šeitan. Plus vēl kādu bildi varbūt piemest klāt...

Tātad - tas notika tālajā 2007` gadā... Un darīju to viens pats.



Pavasaris - skaistākais gadalaiks. Latvijā. Un gan jau ka citur arī. Zaļš un zied. Un smaržo. Putni dzied. Jau otro gadu devos medīt pavasari.
Sākums meklējams pagājušā gada maija sākumā - aizstopoju uz Liepāju, sanāca palikt jūras malā teltī nakšņot. Sapratu, ka citus gadus noteikti atkārtošu, modificēšu savu pavasara ķeršanu.
18. maijā pēdējā lekcija augstskolā, ejot pāri Vanšu tiltam un vērojot krāšņo apkārtni un jauko laiku, pārdomāju iespēju - vai startēt šodien? Parēķināju laiku un nolēmu, kāpēc ne šodien. Dzima doma modificēt braucienu uz Liepāju to pagarinot.
Tā kā dzīvoju netālu no abām lielajām Kurzemes šosejām, nav problēmu ar stopiem uz Kurzemi. Protams, nav problēmas arī ar stopiem pa citām LV (un ne tikai LV) vietām, bet visērtāk ir, ja šoseja "pie kājām"...

Pēc LU pa dienas vidu daudz pārdomāju - esmu slinks pēc dabas - vai tiešām man tas jādara. Veselības stāvoklis arī tāds dīvainais - itkā šķiet, ka ir temperatūra, nevar saprast, vai acis sāp. Slima sajūta. Bet būšana ārā - ārstē. Piespiedu sevi, aptinu šalli ap kaklu un ap sešiem vakarā izgāju Liepājas šosejas virzienā. Saule vēl augstu un mašīnas brauc straumēm. Pēc pieredzes jutu, ka līdz Liepājai visticamāk ar divām aizbraukšu. Nepagāja ne 10 minūtes, kad apstājās čalis ar cementvedēju un piedāvāja braukt līdz Brocēniem. Pusotras stundas laikā biju Brocēnos. Liepājas šoseja - bedraina un šaura. Bet tas ir visnotaļ pozitīvi stopētājam. Lauki visapkārt - dzelteni. Anneniekos un Kaķeniekos zied baltās ābeļziedu kupenas, Latvijas pļavas pilnas ziedošu pieneņu. No šoferīša uzzinu, ka Brocēnu cementa rūpnīcas teritorijā ir lēta un laba ēstuve. Pa 1.5 Ls var paēst uz visu dienu. Tikai darba laiks ir līdz 15.00. Laba ēstuve ir arī brocēnos braucot iekšā pirms krustojuma pa kreisi. Veikaliņš un kafe.

Brocēnos nepaiet ne 10 minūtes, ka mani jau paņem vieglais audi un vēl pēc pusotras stundas es jau esmu Liepājas Rimi. Ārprātīgi skaisti grobiņas vēja parki, kad saule zemu nolaidusies. Šis šoferis ir meistars. Kvintesence no sarunas ar viņu - gāzes iekārtu vislabāk likt motoriem ar lielu tilpumu, piemēram 1,8 vai 2 litru motoriem un lielākiem. Ja kādreiz gribēšu lēto VW busiņu, viņš ieteica Voyager (un nevis Transportieri)
Nopirku sešas desiņas, Lāču rupjmaizes šķēles un divas pusotrlitru limonādes pudeles. Mazliet virs diviem latiem kopā iztērēju. Devos uz Liepājas tramvaju un ar to braucu līdz pat galapunktam Ezerkrastā. No turienes jūra nav tālu - cauri mežiņam un esi pludmalē. Toties laikapstākļi man nepatika - migla un mākoņains. No saules un saulrieta ne vēsts. Vēss un dzestrs, mazliet mitrs. Bet tomēr mēness sirpis redzams un venēra, pa kreisi un mazliet uz leju no tā, arī redzama. Vēl ir gaišs. Jūra šņākuļo un met vidējus vilnīšus. Mana ideja ir doties uz dienvidiem gar jūras krastu, līdz spēki būs galā. Nogāju apmēram 8 km. TuUmsa arī bija jau klāt. Vismaz divas reizes pa liedagu brauca kautkāds auto. Kvintesence no pārdomām gar jūras malu - uz Maroku nākamvasar gribās. Bet daudz jātrenējas vēl! Jāuztrenē gan fiziskais, gan psiholoģiskais. Uzceļu telti, ugunskuru nekurinu, apēdu jēlu desiņu un maizīti, un dodos gulēt. Nepatīk, ka dienvidvējš grabina telts rāvējslēdzēju. Bet pēc kāda laika tas vairāk negrab. Laikam vēja virziens mainījies, vai arī tā stiprums.

No rīta pamostos nosacīti vēlu - ir pusastoņi. Pagājušajā gadā pamodos pēc četriem - no aukstuma. Šoreiz daudzās "ādiņas" siltumu labi noturēja. Starp citu mans dresscode bija - Gaišas bikses, džinsu krekls un džinsu jaka. Un šalle. Mugursoma - pats par sevi saprotams.

Mana sestdienas rīta doma - ja neņems mani neviens Lietuvas virzienā, braukšu tusēt ar paziņām Liepājā. Bet nepagāja ne padsmit minūtes, ka mani jau aizveda līdz pagriezienam uz Rucavu. Latvijas tīrumiem vēl agroplēves nenoņemtas, skaisti izskatās - dobe un dobe, un baltā agroplēve pāri. Latvijas dienvidrietumu gals ir mežains gals. No šosejas tā izskatījās.
Pie Rucavas pagrieziena nepaiet ne pusstunda, ka mani paņem Igeta Gaiķe (paldies Googlei), kura piedalījās LV eirovīzijas atlasē ar savu Dundari Dandari. Spēlējusi arī izrādē "Les miserables"

Viņa steidzas uz kādu konkursu Palangā. Brīnišķīgi! Nez, kāds būs zaļums un pavasaris Lietuvā. Veiksmīgi šķērsojam robežas un šeku reku ap vienpadsmitiem sestdienas rītā jau Palanga klāt.

Palangā Infocentrs nestrādā sestdienās un svētdienās. Pilsētas karti iemācos no galvas pie autoostas. Nav sarežģīti. Galvenā iela tieši jūrā iekšā. Un parks pa kreisi. Mans Palangas plāns - līdz jūrai un uz Dzintara muzeju.

Palangā uz dzelzs konstrukcijas ir gājēju tilts tieši jūrā iekšā. Un makšķernieki. Daudz. Uz galvenās ielas cilvēks ar papagaili un cits cilvēks ar čūsku. Kamon, mēs esam baltijas valstis... Kāpēc es to saku - uz Jomas ielas es šādas lietas neesmu redzējis. Un zivis - tādas jocīgās - ar "knābi".

Pilns ar dažādiem dzintaru izstrādājumiem, gleznām, u.c. Dodos iekš parka uz dzintaru muzeju. Nebiju iedomājies, ka tā būs kā pils...

Un Litu man nav. Tikai pusotrs lats makā. Un krājbankas debetkarte. Eju iekšā muzejā un saku - "I`m pretty sure that i can`t pay with my card here.." Un viņa saka - "Yes, you can"... Cik Latvijas muzejos var norēķināties ar debetkarti??? Izstaigāju muzeju - interesanti jau. Pietrūka gan anglisko aprakstu par eksponātiem... Dažiem bija, dažiem nebija. Protams, ka visvairāk jau imponēja ķirzaciņa dzintarā.


Tā kā mana ideja par turpmāko braucienu tiek ģenerēta pēc apstākļiem - secināju, ka Klaipēdu VARĒTU apskatīt, bet tas prasīs ekstra vienu vai pusotru dienu klāt. It kā jau varētu to atļauties, bet pienākumi, pienākumi!

Tāpēc jādodas uz šauļiem. No Palangas ārā izkļūt ir vienkārši! Pilsētas lielāko ceļu skelets joprojām prātā stāv. Un stopēt ārā no Palangas virzienā uz Šauļiem/Klaipēdu arī ir ļoti ērti. Paēdu pusdienas ap diviem un sāku stopēties. Nepaiet ne divdesmit minūtes, kad neviens neapstājas... Toties viens čalis no autostāvvietas man māj, lai nāku pie viņa. Aizeju un aprunājos - šis braukšot uz Klaipēdu un tur būs high-way uz Viļņu un Kauņu. Man tur būšot labāk stopēt, tā viņs domā. Es padomāju un piekrītu. Gan jau vietējais labāk zinās. Lietuvietis ar kaitserfingu nodarbojas. Šo to maziet angliski paļerkšķam. No Palangas uz Klaipēdu ir kādi 25 km laikam. Lielais ceļš iet apkārt līdz pat Klaipēdas aplim-krustojumam. Superīgi skaistas pļavas. Un visiespaidīgākais skats bija - zaļa pļava ar pienenēm un starp viņām kādi trīs vai četri naftas sūkņi - svārsti. Maziņi. Izrādās, ka tur esot ļoti kvalitatīvs naftas produkts, kuru neizmanto degvielā, bet gan parfimērijā. Nesanāca nobildēt, jo pārāk ātri viss notika.
Čalis iesaka stopēt šeit un braukt līdz Kryžukalnu - Vietu, no kurienes tālāk uz Šauļiem nokļūt.

Ap pustrijiem pie Klaipēdas apļa virzienā uz Šauļiem/Kauņu/Viļņu viens čalis stopo. Parunāju ar viņu - šis jau stundu stāvot. Tas nav iepriecinoši. Paejos mazliet aiz viņa un turpinu stopēt. Pēc ~20 minūtēm lietuvietis tiek paņemts. Es viņu pasveicinu un mašīna paņem mani arī. Izrādās - šoferītis ir lietuviešu puiša čoms. Tā nu šie tur runā lietuviski, pa brīdim kautko pajautā man ar. Laba sajūta ir tad, kad jūti, ka kāds angliski runā sliktāk par mani.. Bet ar to skaidrošanu.. gribēju ieskaidrot terminu "deg" un rādīju sērkociņus. Šis gandrīz apstājās.
Nokļuvu līdz Kryžkalnam (nē, tas nav slavenais krusta kalns) un līdz Šauļiem vēl kādi 60 km palikuši. Pulkstens jau puspieci nāk. Šeit pienenes jau noziedējušas. Un silts. Mazliet zem 30 grādiem noteikti. Pēc 15 minūtēm jau atkal esmu mašīnā un skaista Žemaitiene mani ved līdz pat Šauļiem. Runā krieviski. Angliski pat nezin, kas ir Snake. Tā kā man ar krievu valodu pašvaki, nonācu pie secinājuma, ka noderētu sarunvārdnīca ar šādiem tādiem vārdiņiem. It kā jau komunicēt varu, bet vārdu meklēšana aizņem daudz laika. Pa ceļam man parādīja pilsētiņu - Kelmi (Kelme). Mežonīgi iespaidīgi liela baznīca uz pārējo ēku fona. Pēc pieciem jau esmu Šauļos. Gara pilsēta. Fascinēja gājēju iela. Zaļa. Daudz lapu. Pašaura. Mājīga. Un gara. Katoļu baznīcā kalna galā notika dievkalpojums, pilna baznīca ar cilvēkiem. Arī es pāris minūtes pavēroju un paklausījos dziedājumus.

Devos tālāk ārā no pilsētas, jo doma vēl šajā vakarā bija apskatīt Krusta kalnu kurš atrodas apmēram 10 km virzienā uz Latviju. Aizveda mani vietējie viensētas saimnieki līdz turienei. Tā kā no šosejas līdz krusta kalnam ir 2 km, viņi mani ieveda līdz pašam krusta kalnam. Te sāku dzirdēt arī latviešu valodu. Izstaigāju, pabildēju.


Atkal visur zaļš. Tomēr interesanti, ka ceļa malā bija koki, kuriem vēl nebija lapas atvērušās, tie izskatās tādi miruši uz visa zaļā fona. Un kad esi tādā gatvē, mazliet skudras pār kauliem pārskrien. Ap pusdeviņiem jau atkal esmu uz šosejas un dodos LV virzienā. Prātā pavīd doma - ja paveicas, jau šovakar varētu būt LV.

Bet nesanāk. Mani paņem vietējie strādnieki kādus 5 km. Ar viņiem tiek "sadzerts" šnabis un šie dodas iekš sava ciemata. Brauc un dzer. Pulkstens jau deviņi, bet saulīte vēl spīd un ir pietiekami augstu. Lēnām eju Latvijas virzienā. Mašīnas brauc reti. Līdz Latvijas robežai kādi 35 km. Pa vidu vēl Jonišķiem jābūt. Saulīte jau norietējusi, sāku domāt par palikšanas vietu. Bet nāk mašīna, stopēju un tā apstājas. Aizvedīšot mani līdz Jonišķiem. Piekrītu. Ap vienpadsmitiem esmu Jonišķu otrā galā. Šīs divas dāmas, kas mani paņēma ne īsti angliski, ne īsti krieviski prot. Bet nu komsi komsa parunājam un saprotam viens otru. Un tas jau ir pats galvenais.

No Jonišķiem līdz Latvijai 14 km. Tumsa. Nogāju apmēram sešus km meklējot vietu teltij. Apkārt viensētas un rudzu vai rapšu lauki. Zaļuma nav - tikai pelēkums. Jo tumšs. Ar savu universālo mobīlā telefona palīdzību, kuram ir autonomas zibspuldes iespēja, apgaismoju gan sevi, gan plakātu - Rīga. Tomēr neviens mani tā arī nepaņem. Skatos - autobusu pietura. Apsēžos uz tā, un tā vien velk slīpi nolaisties. Debesis skaidras, bez mākonīša. Domu kvintesence - jautājums - vai tie debesu spīdekļi, kas ir dzeltenīgie - vai tās ir planētas? Tādus es tik divus ar redzēju - viena - Venēra, kuru es zinu, ka tā ir Venēra.. Otrs bija pilnīgi otrā galā.. austrumos. Kas tas bija? Marss varbūt? Nezinu.
Izvilku guļammaisu, jo sāka salt.

Brīnums - no rīta (ap puspieciem) šūzi nebija slapji. Un austrumu pamalē sārtojas debesis. Saullēkts. Putni sāk daudz dziedāt. Lakstīgala pogo. Un nevis viena, bet - visu laiku - kā tik iet, tā tik dzird kādas lakstīgalas dziesmu. Arvien vairāk zvirbuļu čivina. Līdz LV nav vairāk tālu - 8 km. Svaigums un skaistums. Paēdu desiņu un Lāču maizi un dodos ceļā. Tā arī līdz LV nogāju. Divas pilnas lietuviešu mašīnas aizbrauca tajā laikā. No robežas līdz Elejai arī ir kādi pāris km. Tā kā rēķinu, ka no Jonišķiem līdz Elejai ar kājām nogāju tajā naktī attālumu kā no Rīgas līdz Olainei apmēram. Beidzot ap septiņiem no rīta mani paņem fūrmanis. Šis puslietuviski puskrieviski runā ar mani. Sapratu, ka brauks pa apvedceļu līdz Rīgai. Tā nu kopistiski nokļūstam līdz apvedceļam, es domāju, ka šis brauks iekšā Rīgā kautkur. Bet šis izgriež uz Daugavpils šosejas. Tad, kad viņš pabrauca garām apvedceļam uz Tallinu, sapratu, ka drīz jāprasās ārā. Tā nu nobraucu līdz Ikšķilei. Tur nostopēju latviešu puiku, kas uz Ziepniekkalnu brauc. Nu tad beidzot. Rīga.

Šis nav nekāds dižais stopu brauciens, jā. Bet man tas bija pirmais ārpus Latvijas. Un priekš brauciena "vakars-diennakts-rīts" man liekas, bija baigi labi. Bez naudas maiņas un ar Mednieku desiņām un lāču maizi.


Bildes bildētas ar Sony Ericsson k750i aplūkojamas šeit

otrdiena, 2011. gada 22. marts

Eiropas galvaspilsētu metro līnijas

Eiropas galvaspilsētu metro apkopojums, īss info un kāda karte.
Zem kartes saite uz attēla pilno izmēru.

Tātad -
Ankara, Turcija

Pārvadājumi sākti 1996/1997 gadā.
2 metro līnijās 22 stacijas. Kopējais metro līniju garums - 23.4 km



Izrādās, Azerbaidžāna arī skaitās Eiropā. Un tās galvaspilsētā Baku arī ir metro sistēma, kas darbu uzsākusi jau Padomju Savienības laikā, 1967. gadā.
2 līnijās 22 stacijas, tāpat kā Ankarā. Kopējais garums 33.1 km.




Londona, Lielbritānija.
Londonas metro vēsture iestiepjas jau 19. gadsimtā. Tas darbu uzsācis 1863. gadā un ir visvecākais pazemes ātrais transports pasaulē.
Kopumā ir 11 līnijas ar 270 stacijām. Un, jā, tajā skaitā neietilpst pamestās un likvidētās stacijas... Par to vesels atsevišķs stāsts kādreiz.
Kopējais līniju garums apmēram 402 km



Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas metro savu darbu uzsācis 1998. gadā.
1 līnija ar 14 stacijām. Garums - 18 km.


Itālijas galvaspilsētas Romas metro līnija atvērta 1955. gadā. Uz 2015. gad tiek plānots atvērt papildus līnijas.
Patreiz 2 līnijas ar 49 stacijām. Kopējais garums - 38 km.


Maskava, Krievija. Metro darbu uzsācis 1935. gadā.
12 līnijas ar 182 stacijām. Kopējais garums ~301.2 km.




Berlīne, Vācija. Vācieši laikam patīk visu sarežģīt. Viņiem ir gan U-Bahn, gan S-Bahn. Par atšķirībām citreiz, šeit un tagad - apvienotā karte.
10 līnijas ar 173 stacijām, kopējais garums - 146.3 km
un
15 līnijas ar 166 stacijām.
kopējais garums - 331 km.

Kijeva, Ukraina. 1960`tais gads.
3 līnijās ir 49 stacijas. Kopējais līniju garums - 63.7 km



Tbilisi, Gruzija. Atvērts 1966. gadā.
2 līnijas ar 22 stacijām. Un kopējais garums - 26.4 km.




Madride, Spānija. Arī spāņi seko vācu piemēram un sarežģī dzīvi apvienojot virszemes ar pazemes transportu.

Madrides metro (1919)
13 līnijas ar 234 stacijām, kopējais līniju garums - 282.58 km
un
Madrides "vieglais" jeb light metro (2007)
3 līnijas ar 38 stacijām, kopējais līniju garums - 28 km.



Budapešta, Ungārija. Darbu uzsāka 1896. gadā.
3 līnijas ar 40 (+12 under construction) stacijām, kopējais līniju garums - 32.1 km




Varšava, Polija. Pārvadājumi uzsākti 1995. gadā.
1 līnija ar 21 staciju. Garums - 23.1 km



Prāga, Čehija. Darbība uzsākta 1974. gadā. Šad tad cieš no plūdiem.
3 līnijas ar 57 stacijām. Kopējais garums - 59.4 km




Vīne, Austrija. Līdzīgi kā Vācijā, Berlīnē, arī Vīnē ir U-Bahn. Darbību uzsācis 1976. gadā.
5 līnijas ar 90 stacijām. Kopējais garums - 74.6 km





Minska, Baltkrievija. Pirmā līnija palaista 1984. gadā.
2 līnijas ar 25 stacijām. Kopējais maršruta garums - 30.3 km.

Oslo, Norvēģija. Tramvajs (1898), kurš ieaudzis zemē(1966).
6 līnijas ar 90 stacijām. Kopējais līniju garums - 84.2 km



Bukareste, Rumānija. Sācis kursēt 1979. gadā.
4 līnijas ar 49 (+3 under construction) stacijām. Kopējais līniju garums - 66.95 km




Erevāna, Armēnija. Metro sācis kursēt 1982. gadā.
1 līnija ar 10 stacijām. Tās garums 13.4 km


Amsterdama, Nīderlande. Šajā pilsētā ar metro brauc kopš 1977. gada.
4 līnijas ar 52 stacijām. Kopā 42.5 km. Velk uz maratona garumu.


Stokholma, Zviedrija. Metro sācis kursēt 1950. gadā.
7 līnijas ar tieši 100 stacijām. Kopējais līniju garums - 105,7 km




Helsinki, Somija. Iespēja pārvietoties ar metro kopš 1982. gada.
2 līnijas ar 17 stacijām. Kopējais garums - 21.1 km


Brisele, Beļģija. Metro atvērts kopš 1976. gada.
6 līnijas ar 68 stacijām un kopējo līniju garumu 40.5 km.




Parīze, Francija. Metro sācis strādāt 1900. gadā.
Plašs tīkls.
16 līnijas ar kopumā 300 stacijām, maršrutu kopējais garums - 214 km.
.

Kopenhāgena, Dānija. Metro palaists gaisā, nē, zemē - 2002. gadā.
2 līnijas ar 22 stacijām. Kopējais garums - 20.5 km.

Lisabona, Portugāle. Pārvadājumi sākti veikt kopš 1959. gada.
4 līnijas ar 46 stacijām. Kopējais garums - 39 km.


Atēnas, Grieķija. Vispirms bija metro uz ostu, 1904. gads, bet 2000`ajā palaida pārējās metro līnijas.
Kopumā 3, ja ņem vērā arī to līniju, kas iet uz Pireus reģionu - ostu (Line 1 - zaļā), lai gan tas ir pa pusei vilciens, pa pusei metro.
Kopumā ir 33 (2 un 3 līnijas) + 25 (1 līnija) stacijas.
Kā no lidmašīnas ārā, tā metro iekšā un uz pašu Atēnu centru pa taisno.