Austrumeiropas dzelzsceļa tīkls no Frommers ceļveža
Taču, jāņem vērā, ka šīs līnijas ir, kā lai saka, galvenās. Tikpat iespējams ir no Slovēnijas nokļūt Ungārijā braucot pa taisno, ne caur Horvātiju.
Mazliet par Polijas dzelzceļu un tā vēsturi.
Polijā dzelzceļu var atpazīt pēc šiem trim burtiem. PKP. Un ja kādas neskaidrības, tad jebkuram polim var jautāt - kur ir "pe ka pe" un citādāk.
Un vēsture - dzelzceļa būvniecības aizsākumi jāmeklē 19. gadsimta pirmajā pusē, Prūsijas, Austrijas un Krievijas vadībā, sekojot vispārējai dzelzceļa un lokomotīvju attīstībai. Starp citu pirmās tvaika lokomotīves tika uzbūvētas Francijā, it kā 1770. gadā iemēģinātas. Varēja attīstīt līdz 4 km/h lielu ātrumu. Un četrus cilvēkus vajadzēja, lai varētu to apkalpot. Tā nu attīstījās lokomotīves un dzelzceļi, un mazliet vēlāk jau varēja tās sākt izmantot starptautiski. Taču runājot par Poliju - tās teritorija bija politiski mazliet citādāka un patiesībā tādas Polijas nemaz... nebija.
Kartē gan īsti nav redzami dzelzceļi, taču vismaz priekšstatam, par to, kā teritorija izskatījusies tad, kad dzelzceļi sākti veidot.
Polijas vecākās dzelzceļa līnijas ir
1)starp Vroclavu un Olavu, kuru apkalpoja un pagarināja Augšsilēzijas dzelzsceļa kompānija. Tā atklāta 1842. gadā, un palēnām attīstīta.
2)Varšavas-Vīnes dzelzsceļa līnija, 1839. gads - to apkalpoja austrieši.
3)Ziemeļos uzdarbojās Prūši, savienoja Berlīni ar Ščecinu, arī ap kādiem gadiem 1848`tajiem.
4)Krievi, savukārt izbūvēja līniju starp Sanktpēterburgu un Varšavu. Pie tam šī līnija gāja caur mūsu pašu Daugavpili un Rēzekni.
Protams, ka vienmēr bijušas problēmas ar pareizo sliežu platumu. Krievi būvē pa savam, rietumos - pa savam. Krieviem, tajā skaitā arī latviešiem, vienmēr bijušas platākas sliedes. Kad otrā pasaules kara laikā vācieši ienāca Latvijā, tad gan viņi sliedes pārlika no krievu 1540 mm uz 1435 mm.. Krievi ienāca atpakaļ un pārlika arī.. atpakaļ.
Tā nu arīdzan 20. gadsimta sākumā bija politiskās jukas, un vācieši krievu veidotos sliežu ceļus uztaisīja šaurākus.
Pietiek par vēsturi. Šodiena.
Ir vērts zināt tās stacijas, kas atrodas valsts nomalēs. Tāpēc, ka, ja vajag pēc iespējas ātrāk nokļūt, un vēlams arīdzan pēc iespējas lētāk, tad ir diezgan nejēdzīgi nokļūt pilsētā, kurā dzelzceļš nav vai ir domāts tikai preču vagoniem. Situācija iz dzīves - ar stopiem nokļūstu uz Čehijas-Polijas robežas, aizstaigāju līdz pilsētiņai Cieszyn, un domāju, ka nu tik ja tur ir sliedes, tad jau vilciens arīdzan. Bet nekā. Stacija kā pamests vājprāts...
Labi, ka autoostā (kuru, starp citu dēvē līdzīgi kā vilcienus - PKS jeb "pe ka es") bija iespēja noskaidrot, uz kurieni aizbraukt, lai nokļūtu vilcienā...
Polijā dzelzceļa tīklu apkalpo vairākas kompānijas. Katrai no tām ir vairāku kategoriju vilcieni.
PKP Intercity
mājaslapa zem emblēmas
*Express InterCity (EIC)
*TLK (Zemo cenu)
*Visi guļamvagoni un restorānvagons
Iespējamās kategorijas -
*EuroCity (EC)*Express InterCity (EIC)
*TLK (Zemo cenu)
*Visi guļamvagoni un restorānvagons
Un jā, šitam pēdējam sēdekļu audums izskatās uz mata tāds pats, kā Rīgas Satiksmes autobusos izmantotais meteriāls...
Przewozy Regionalne
Kategorijas
*Regio (reģionālais)*InterRegio (starptautiskais)
*RegioEkspres
*Lokālais
Kompānija apkalpo līnijas starp Wejherowo-Gdynia-Gdansk, un daži vilcieni uz Lebork, Malbork, Smetow un Prabuty.
Koleje Mazowieckie
Saukts arī par Mazūru dzelzsceļu.
*Lokāls
Kursē Varšavā un tās apkārtnē
Apkalpo Kujawsko-Pomorskie provinci (Bydgoszcz, Torun, Chojnice un apkārtni)
WKD
*Lokālais.
Apkalpo līnijas starp Milanowek/Grodzisk Mazowiecki un Warszawa Srodmiescie
Mazliet par kategorijām.
Regio jeb Local vilcieni. Poļu vārds osobowy to apzīmē. Tie pārsvarā pietur visās pieturās, līdz ar to ilgs laiks paiet, lai garus gabalus nobrauktu. Un bieži vien visi vagoni ir otrās klases vagoni.
Interregio vilcieni - poliski Pociąg InterRegio. Neapstājas visās pieturās, ir samērā lēta cena, tikai otrās klases vagoni un nekādas biļešu rezervācijas nav iespējamas.
Regioexpress - poliski Pociąg RegioEkspres. Tie līdzīgi Interregio vilcieniem, tikai esot jaukāks interjers. Ir bezvadu wifi, minibārs, iespēja rezervēt biļeti (internetā tikai), ir pirmās klases vagoni.
TLK vilcieni. Tie ir tie, ar kuriem visātrāk var pārvietoties starp dažādiem Polijas reģioniem. Tie stājas tikai galvenajās pieturās, ir pirmā klase, bufetes vagoni. Ir iespēja rezervēt vietu tikai pirmajā klasē. Taču, šķiet, ka poļus arī krīze skar, līdz ar to no 2011. gada janvāra TLK līnijas saīsinātas, saraksts apgriezts īsāks, pilni vilcieni.
Express Inter-City/Euro-City vilcieni. Dārgi un ātri. Dažādas ekstras. Gaisa kondicionieri, restorānvagons, stjuarte, kas ripina ratiņus un piedāvā ēdamo.
Biļetes. Var pasūtīt internetā un var nopirkt uz vietas, kasē.
Kādreiz ir bijušas tādas - PolRail pases. Nu, pēc 2004. gada tādas iegādāt vairs nevar, taču šur tur ceļvežos tās var tikt pieminētas. Var gan iegādāties tādu Bilet Sieciowy, taču iespējams, ka atsevišķas biļetes pirkt var sanākt lētāk.
Vilcienu saraksti stacijās parasti ir dzeltenā krāsā.
Par wifi - ja kādā pieturā ilgāk sanāk stāvēt, un blakus ir kāds no tiem, kuriem ir wifi, tad var mēģināt pieslēgties tiem... vismaz īsziņu aizsūtīt. Savukārt Belastokas stacijā ir brīvi pieejams wifi uz vietas. Nu, vismaz bija, kad biju tur pēdējo reizi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru