Autors grāmatā stāsta par Antīko Grieķiju, sākot no mūsdienu grieķu pirmtēvu ienākšanu Grieķijas teritorijā un beidzot ar Maķedonijas Aleksandra iekarojumiem un Senās Romas kultūras uzplaukumu. Bet ne par to stāsts. Stāsts nav arī par to, ka ņēmu šo pusķieģeli līdzi ceļojumā. Stāsts ir par Knosu.
Mazliet ievadam - Knosa jeb Κνωσός pazīstama arī kā Labirints, manuprāt, ir Krētas slavenākais tūrisma, arheoloģijas un zinātnes objekts. Bronzas laikmeta kultūras centrs.
Tālāk pie lietas. Knosas top 10.
1)Centrālais pagalms
Attēlā redzams Knosas plānojums. Centrālais pagalms ir ... nekur citur kā centrā. Pastāv uzskati, ka šajā centrālajā daļā ir notikuši dažādi ceremoniāli pasākumi, kā arī karaliskās pieņemšanas. Karaliskas - nu, tā kā Knosa ir kā tāda liela pils, tad tur jādzīvo arī karalim. Un fočenē nekas vairāk kā ... pliks laukums, kur dažreiz pārkarsuši suņi vazājas.
2)Dižciltīgo stāvs - Piano nobile. Tas atrodas ... uz jumta. Bet agrāk, domājams, tas esot bijis kā atsevišķa zāle, ar jumtu, logiem un kolonnām. Domājams, ka šeit notikušas karaliskās audiences. Augšējā attēlā kreisā pusē ir šī ēka, un tās jumts ir minētais objekts.
Skats no augšas
3)Delfīnu freskas. Tās atrodas karalienes istabā.
domas dalās, vai tur tālāk ir bijusi tualete, vai arī kādam rituālam izbūvēta telpa...
4)Glabātuves. Ar gigantiskiem māla podiem jeb pītām. Bet tajās - olīvu eļļa, olīvas, graudi un vēl viss kas. Tādas bundžas ietilpība uz 200 litriem.
5)Dienvidu portiks. Oriģināli tā jumtu ir turējušas četras koka kolonnas.
6)Lielās kāpnes.
Kāpnes, kas ved uz karaliskajiem apartamentiem.
7)Dubultasmeņa cirvja zāle. Angliski - double axe hall. Zāle, kas ved uz karaļa istabu. Dubultasmeņa cirvis Knosai ir bijis nozīmīgs simbols.
8)Ziemeļu ieejas gaitenis. Nu tā droši vien paliek vislabāk atmiņā. Jo visuzkrītošākās krāsas un tekstūra.
9)Troņa istaba. Ar visu baseinu. Domājams, ka šis baseins gan izmantots rituāliem.
10)Sera Artura Evansa krūšutēls. Jā, netiešs sakars ar... britu. Pirmais arheologs, kurš darbojies Knosas "izcelšanā gaismā"
Starp citu, nozīmīgākie arheoloģijas sfēras darboņi Krētā ir.. rakstīšu angliski, lai vieglāk sagoglēt, ja interese - Arthur Evans, Harriet Boyd-Hawes, Nikolaos Platon, John Pendlebury, Federico Halbherr, Richard Seager, Joseph Hadzidakis, Alan Wace, Minos Kalokairinos un Heinrich Schliemann.
Atsauces uz fotogrāfijām.. čau rasma, lai atrastu to autorus. Bildēm ir saites, meklēt var pēc tām.
Taču pāris linki var noderēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru